Nu ko, beidzot atpkaļ civilizācijā! Trīs dienas ārpus Rīgas, dziļi mežā, svaigā gaisā. Tas ir ko vērts, bet man kā pilsētniekam, kas par daudz, tas par skādi. Ņemot vērā, ka visu šo laiku mēs 95% uzturējāmies ārā, atlikušos 5% pavadījām teltī, tad no svaigā gaisa pārpilnības, sāka sāpēt galvas. Šādās reizēs mans tēvs iesaka pasēdēt pie ieslēgtas mašīnas izpūtēja. Es gan praksē izmēģinājusi neesmu, taču šoreiz tik mājpubraukšanas dienā, sāka sāpēt. Bērni ar, no svaigā gaisa pārpilnības, tik uz māju pusi skatijās. Tagad, protams, kad esam mājās, jau sāk lūrēt uz āra pusi. Nu neizdabāt viņiem, es jums teikšu. Lai nu kā, taču svētkus, kas mūsmājās ir 3in1 nosvētījām godam. Maģiskais 7 sagaidīts.
Šoreiz kā ciemakukuli vedu iemarinētus vistas šķiņķīšus.