Tad nu tā! Divas dienas pa mežu un rezultātā viens 5kg. lielais majonēzes spainis pielasīts. Kas par priekiem un gavilēm, jo sāku jau bažīties, vai tikšu maz sēnēs. Un te tāda laime. Nu ko, ne odi, ne dunduri, ne arī kādi citi knišļi nespēj mani iebiedēt un es, gumijniekus apāvusi, iekaroju Latvijas mežus.
Vakar līdz vēlaj naktij tīrīju un šmorēju, lai gailenes varētu saglabāt ziemā un janvārī ar gardu muti ēst gaileņu mērcīti.
Tātad, gailenes ziemai!
Cik nav lasīts par to, ka gailenes paliek rūgtas un ziemai saglabāt ir grūti. Taču nu jau tautās ir aizgājis, ka vislabāk un ērtāk ziemai saglabāt sēnes, ir tās sacepot. Arī es, lielāko daļu sacepu, saliku pa trauciņiem un saldētavā iekšā.
Taču ir vēl kas! Gailenes var sasaldēt arī svaigas! BET, kā man pagājušo gadu apskaidroja Mimosa, tad sasaldēt vajag mazās gailenītes. Mazas, kraukšķīgas, sulīgas, tās sasaldējot un pēc tam ziemā atsaldējot, rūgtas neesot. Domāts darīts un es izmēģināju. Un tiešām, gailenes nebija rūgtas. Kā Mimosa apskaidroja, ka gailenēs esot tur kautkāda viela, kas dod to rūgtumu un mazajās gailenēs tās ir vismazāk. Tapēc sasaldējot, tās nav rūgtas.
Tad nu, lai saglabātu gailenes ziemai jādara sekojošais!
Ja ir vēlme sasaldēt mazās, svaigās, tad iesākumā pirms visām tīrīšanām tās ir jāsašķiro.