Karstmaizes ar mocarella un vītinātu gaļu
Labrīt, labrīt, labrīt!
Šovakar vakarā ir muzeju nakts. Šogad esam nobrieduši tās apmeklēt. Zinu, tautas būs daudz un man tas, pilnīgi iespējams, varētu krist uz nerva, bet... bērniem varētu būt piedzīvojums. Pagājušo gadu mēs atturējāmies, bet aizpagājušo gadu un vēl iepriekš, labprāt apmeklējām. It kā jau sakot, kādēļ jāmīcās tajā burzmā, ja varētu normālā sestdienā, par maksu, bez stresa visu apskatīt. Jā, tā laikam būtu prātīgāk, taču šīm muzeju naktīm ir savs šarms. Un es tam tā īsti pretoties nevaru. Šis laikam ir vienīgais masu pasākums, kuru labprāt apmeklēju. Tad nu redzēs, kā mums vakarā veiksies.
Šorīt brokastīs gribējās ko siltu. Sākumā bija doma par vienkārši vārītu olu, taču paveroties ledusskapja dzīlēs uzgāju paciņu ar mocarella sieru. Kaut kad pasenāk, bija doma par picu, taču kaut kā līdz tās cepšanai, tā arī neesmu tikusi. Lai siers neaizietu bojā, nolēmu, ka varētu uzcept karstmaizes. Vēl bija dažas šķēles vītinātas gaļas, no viena izlaidīga piektdienas vakara. Tad nu visu to saliekot kopā, nedaudz uzlabojot ar marinētiem gurķiem, kas arī bija no kādas gatavošanas reizes palikuši, tapināju augšā brokastis. Viens mīnuss - mazuma piegarša. Jo atvases sākumā dikti aizdomīgi nopētīja balto siera gabalu un paziņoja, ka neēdīs. Protams, protams, līdz pagaršoja. Mēs ar cienīto, tik paostīt dabūjām.
Šovakar vakarā ir muzeju nakts. Šogad esam nobrieduši tās apmeklēt. Zinu, tautas būs daudz un man tas, pilnīgi iespējams, varētu krist uz nerva, bet... bērniem varētu būt piedzīvojums. Pagājušo gadu mēs atturējāmies, bet aizpagājušo gadu un vēl iepriekš, labprāt apmeklējām. It kā jau sakot, kādēļ jāmīcās tajā burzmā, ja varētu normālā sestdienā, par maksu, bez stresa visu apskatīt. Jā, tā laikam būtu prātīgāk, taču šīm muzeju naktīm ir savs šarms. Un es tam tā īsti pretoties nevaru. Šis laikam ir vienīgais masu pasākums, kuru labprāt apmeklēju. Tad nu redzēs, kā mums vakarā veiksies.
Šorīt brokastīs gribējās ko siltu. Sākumā bija doma par vienkārši vārītu olu, taču paveroties ledusskapja dzīlēs uzgāju paciņu ar mocarella sieru. Kaut kad pasenāk, bija doma par picu, taču kaut kā līdz tās cepšanai, tā arī neesmu tikusi. Lai siers neaizietu bojā, nolēmu, ka varētu uzcept karstmaizes. Vēl bija dažas šķēles vītinātas gaļas, no viena izlaidīga piektdienas vakara. Tad nu visu to saliekot kopā, nedaudz uzlabojot ar marinētiem gurķiem, kas arī bija no kādas gatavošanas reizes palikuši, tapināju augšā brokastis. Viens mīnuss - mazuma piegarša. Jo atvases sākumā dikti aizdomīgi nopētīja balto siera gabalu un paziņoja, ka neēdīs. Protams, protams, līdz pagaršoja. Mēs ar cienīto, tik paostīt dabūjām.
Sastāvdaļas
- mocarella sieru
- vītinātu gaļu
- marinētus gurķus
- franču sinepes
- maizi
- 1. Daudzumi atkarīgi no ēdāju skaita. Gatavošana - vienkāršāku par vienkāršu. ņemam maizes šķēli, liekam virsū gaļu un to apsmērējam ar franču sinepēm.
- 2. Tad, plānās šķēlītēs sagriež marinētu gurķi un liek virsū maizītēm. Tad liek virsū šķēlēs sagrieztu mocarella sieru. Liek sakarsētā cepeškrāsnī un minūtēm 5-7. Cepu apmēram 200grādos. Tas arī viss. Servē galdā un ēd nost.
- 3. Mmmm... bija labi. Vismaz tā viena pusīte, ko paspēju apēst. Labu apetīti!
Pagatavošana
Reklāma
