Nu ko, pēdējās dienās kartupeļi izlīdzina rezultātu 2:2. Jāsarauj un jāizvirzās vadībā!
Kartupeļu sviestmaizes bija šārīta brokastu galdā. Par to, ka kartupeli var ēst ne tikai kā piedevu vai pamatēdienu, bet likt arī uz maizes, desas vietā, uzzināju diezgan sen. Toreiz, man kā 10gadīgam skuķim, tas izsauca neviltotu izbrīnu. Kā?? Kartupelis uz maizes?! Tu tikai nesaki opītim, skanēja manas omes atbilde. Izrādās, ka manai vecmāmiņai ļoti, nu ļoti garšoja šādas maizes. Vārīts kartupelis, rupjmaize un sīpols. Opis nelabā balsī bļaujot, ka tā ēdot tikai un vienīgi nabagi! Tapēc ome tās iesauca par nabagmaizēm un paslepus no opja ēda. Nu jau abi tai saulē, taču par nabagmaizēm atceros joprojām. Līdz šim tā īsti nebija sanācis tādas gatavot un nobaudīt. Saprotama lieta, ka 10gadīgam skuķim, desa uz maizes šķiet pievilcīgāka, par vārītu kartupeli. Taču tagad, kad esmu pieteikusi divkauju kartupelim, kapēc gan neizmēģināt pašai. Un es saprotu, kapēc omei, tās tik ļoti garšoja. Man ar iegaršojās.