Krējuma saldējums bez olām
Labs vakars!
Jaunā darba nedēļa ir klāt. Tā man iesākusies ar nāvīgu besi un jaukā darba kolēģe mani ir nodēvējusi par dusmīgo pūdeli. Lai nu tā būtu, bet šodien biju galīgā neomā, par ko patiesi brīnos, jo brīvdienas bija vairāk kā izdevušās. Sākot ar romantisko piektdienas vakaru mūsu nelielais plezīrs turpinājās sestdien, kad vīra mātei svinējām svētkus. Visa dienu svaigā gaisā, saulītē pie labas maltītes, vīnu malkodama, mīļā svaine piedāvāja izguldīt manas trīs atvases. Tas nozīmēja, ka mums ar vīru brīvsolis!! Oho, man jau divreiz nav jāsaka un tā, vakarā sagaidījuši, kad bērni novannoti, rociņās sadevušies braucām mājās. Tiesa nemiers dīda, kā tagad brauksim mājās, bērnu taču nav. Bet nu neko, ar autobusu līdz centram, pēc tam iznomājām Baltic Bike un atbraucām līdz Botāniskajam dārzam. Saulrietā pār Vanšu tiltam...mmm, skaisti. Pēc tam vēl vēla pastaiga līdz mājām baudot turpat Statoilā pirkto tēju. No rīta, protams, atpakaļ nesteidzāmies. Tā kā no rīta spīdēja saulīte, nolēmām doties atklāt pludmales sezonu un kādu stundiņu pavaļoties jūrmalas smiltiņās. Vairāk gan nesanāca, jo uznāca lielais, pelēkais mākonis. Pēc tam jau braucām pakaļ atvasēm, tiesa, abām jaunākajām, vecākā vēl omes/opja apgādībā un braucot mājās nolēmu uztaisīt saldējumu.
Vienmēr esmu gatavojusi visādus saldējumus ar visādiem uzlabojumiem, taču vienkāršu krējuma saldējumu, neesmu gatavojusi. It kā jau nekas sarežģīts vai neiespējams, taču aizdomājos par saldējumu bez olām. Tā kā radu bērnam ir alerģija un veikalā nopērkamajiem saldējumiem sastāvs ir bez maz vai Mendeļejeva tabula, tad šāds saldējumus būtu īsta debesu dāvana. Biju lasījusi par saldējumu tikai no saldā krējuma un iebiezinātā piena, bet man kaut kā likās, ka tas nevarētu būt viss. Nolēmu izmēģināt savu iedomāto variantu un ir! Vīrs atzina, ka garšo kā bērnībā. Esot veikalā pie Staburadzes tirgots uz svara, tiesa tas esot bijis dzeltens, bet garšo tāpat kā mans gatavotais. Es gan nemācēšu teikt, vai garša ir tāda kā bērnībā, jo mazai esot, man plombīra saldējumi negaršoja dēļ to treknuma. Man labāk gāja pie sirds brūnie - šokolādes. Tad nu lūgtum, recepte!
Jaunā darba nedēļa ir klāt. Tā man iesākusies ar nāvīgu besi un jaukā darba kolēģe mani ir nodēvējusi par dusmīgo pūdeli. Lai nu tā būtu, bet šodien biju galīgā neomā, par ko patiesi brīnos, jo brīvdienas bija vairāk kā izdevušās. Sākot ar romantisko piektdienas vakaru mūsu nelielais plezīrs turpinājās sestdien, kad vīra mātei svinējām svētkus. Visa dienu svaigā gaisā, saulītē pie labas maltītes, vīnu malkodama, mīļā svaine piedāvāja izguldīt manas trīs atvases. Tas nozīmēja, ka mums ar vīru brīvsolis!! Oho, man jau divreiz nav jāsaka un tā, vakarā sagaidījuši, kad bērni novannoti, rociņās sadevušies braucām mājās. Tiesa nemiers dīda, kā tagad brauksim mājās, bērnu taču nav. Bet nu neko, ar autobusu līdz centram, pēc tam iznomājām Baltic Bike un atbraucām līdz Botāniskajam dārzam. Saulrietā pār Vanšu tiltam...mmm, skaisti. Pēc tam vēl vēla pastaiga līdz mājām baudot turpat Statoilā pirkto tēju. No rīta, protams, atpakaļ nesteidzāmies. Tā kā no rīta spīdēja saulīte, nolēmām doties atklāt pludmales sezonu un kādu stundiņu pavaļoties jūrmalas smiltiņās. Vairāk gan nesanāca, jo uznāca lielais, pelēkais mākonis. Pēc tam jau braucām pakaļ atvasēm, tiesa, abām jaunākajām, vecākā vēl omes/opja apgādībā un braucot mājās nolēmu uztaisīt saldējumu.
Reklāma
Vienmēr esmu gatavojusi visādus saldējumus ar visādiem uzlabojumiem, taču vienkāršu krējuma saldējumu, neesmu gatavojusi. It kā jau nekas sarežģīts vai neiespējams, taču aizdomājos par saldējumu bez olām. Tā kā radu bērnam ir alerģija un veikalā nopērkamajiem saldējumiem sastāvs ir bez maz vai Mendeļejeva tabula, tad šāds saldējumus būtu īsta debesu dāvana. Biju lasījusi par saldējumu tikai no saldā krējuma un iebiezinātā piena, bet man kaut kā likās, ka tas nevarētu būt viss. Nolēmu izmēģināt savu iedomāto variantu un ir! Vīrs atzina, ka garšo kā bērnībā. Esot veikalā pie Staburadzes tirgots uz svara, tiesa tas esot bijis dzeltens, bet garšo tāpat kā mans gatavotais. Es gan nemācēšu teikt, vai garša ir tāda kā bērnībā, jo mazai esot, man plombīra saldējumi negaršoja dēļ to treknuma. Man labāk gāja pie sirds brūnie - šokolādes. Tad nu lūgtum, recepte!
Sastāvdaļas
- 500ml saldā krējuma
- 300gr skābā krējuma
- 1 bundžiņa iebiezinātā piena ar cukuru
- pāris piles vaniļas esences
- 1. Kā redzams, sastāvdaļu nav daudz. Un jā, jāizmanto skābais krējums, nevis skābā krējuma izstrādājums. A cik procentīgs, tas jau vairs nav no svara. Es pirku to, kam bija atlaides.
- 2. Sākumā ielej bļodā un sakuļ saldo krējumu.
- 3. Pēc tam lej klāt iebiezināto pienu. Lej tik daudz, cik saldu pats vēlas. Es pielēju gandrīz visu, labi ja kāda 1/3 daļa palika pāri. Samaisa un pievieno skābo krējumu, atkal kārtīgi samaisa. Pēc tam piepilina dažas piles vaniļas esences un atkal vēlreiz visu samaisa.
- 4. Tas arī viss. Liek saldētavā un ik pa stundai - divām kārtīgi samaisa, kādas 3-4 reizes. Un viss. ļauj masai sasalt. Pēc tam servē galdā ar ko vien sirds kāro.
- 5. Sīkie noēda pa 3 porcijām katrs, lūk šādas, kā bildē. Man jau vakar pēc maisīšanas un garšošanas nošķebināja, no treknuma, kur viņiem tas salīda. Neprasiet! Lai labi garšo!
Pagatavošana
Reklāma
