Laba diena!
Nu ko, skat septembris ir arī klāt un tagad tik sāksies vāveres ritenis, jo jāpaspēj gan atvases izvadāt pa bērnudārzu un dažādiem pulciņiem. Gan uz darba intervijām piestaigāt, mājassoli apdarīt un vēl skolnieciņu izkontrolēt. Kas notiks, ja es tomēr atsākšu pilntiesīgi strādāt, kāds ir arī mans mērķis, es nezinu.
Bet... kamēr es esmu uz vietas pie pilna saprāta, puslīdz brīvām rokām un vāveres riteņa nenogurdināta, varu atļauties kaut ko padarīt virtuvē.
Augusta mēnesis bija pagalam tukšs mēnesis. Receptes 2 un tās pašas tādas pusaizmirstas. Tad nu septembri cenšos iesākt ar ko... itālisku?
Tā nu ir sanācis, ka vakar tapināju augšā vienu kūku no kuras man pāri palika 5 olu dzeltenumi. Ko ar tiem iesākt? Tā kā zināju, ka kūkai vajadzēs recepti uzbridu tādam ļoti interesantam deserta nosaukumam - sabanjons, kas citur tulkots kā zabajone, dzabaļjoni utt. Latvieša mēlē runājot - klasisks itāļu deserts - gaisīgās olu putas. Vismaz tā es to nodēvētu. Gatavošana sākumā varētu likties sarežģīta, bet tā nepavisam nav. Vienīgais ko var salaist dēlī - neiegūt gaisīgo masu, bet garšu tas nepavisam nebojās, jo sastāvā olu dzeltenumi, cukurs un stiprināts vīns jeb portvīns.
Ar to vīnu tā interesanti, receptē bija norādīts, ka vajadzīgs Marsalas vīns (Itālijas stiprinātais vīns aļa portvīns). Tā kā man nebija ne nojausmas, kas ir Marsalas vīns, jo par to, ka tas ir portvīns apjausma nāca vēlāk, tad man radīja zināmas šaubas kur un kā to pagadāt. Bet, izrādās, ka Maximās pie alkahola stenda - Dažādi vīni - ir atrodami šie te vīni. I Porto portvīni, i citu valstu stiprinātie vīni. Ar vīru mājās notestējām un atzinām par labu esam. tagad tik atlika saņemties un pagatavot šo te desertu.