Lieldienu olu krāsošana
Nu tā, tā kā rīt ir Lieldienas un kā neatņemama sastāvdaļa ir olu krāsošana. Vislielākā nozīme olu krāsošanai ir bērnībā un tad, kad pašam jau ir bērni.
Atceros, ka bērnībā mēs ar māsu sēdējām pie lielā virtuves galda, ka bija nokālts ar avīzēm. Katrai priekšā bija noliktas salvetes uz kurām krāsojām daž ne dažādas krāsas, kuras bija sajauktas stikla pudelēs. Manā atmiņā ir iespiedies sarkana un zaļa krāsa. Kas tās bija par krāsām, īsti nezinu, bet izkrāsotajās salvetēs tinām iekšā olas un mamma tālāk uzņēmās rūpes par to vārīšanu. Vislielākais azarts bija olu iztīšana un galarezultāta ieraudzīšana. Vienmēr ar māsu sacentāmies, kurai skaistāka ola. Un jā, visam šim priekam bija arī ēnas puse - vienmēr par maz olas, ko krāsot. Kad izbeidzās šīs krāsas, vietā nāca dzeltena ar tumši violetu, bet kad arī tās izbeidzās, atlika vien sīpolu mizas. Jāsaka, ka kamēr man bija šīs krāsas - krāsošana sīpolu mizās man likās nāvīgi garlaicīgi. Un ja godīgi, arī tagad kaut kā īsti sīpolmizas sajūsmu neizraisa, bet tā ir vienīgā kaut cik interesantā krāsošanas metode. Veikalā nopērkamās krāsas ir pats garlaicības iemiesojums.
Tad nu katru gadu ar atvasēm tinam olas sīpolu mizās un priecājamies par raibajiem iznākumiem. Ja ir kāda puķīte ko ietīt, tad ir vēl jo lielāks prieks. Rīsi, griķi, putraimi, ķimenes utt. kā rakstu veidotāji ir nedaudz apnikuši. Šogad gan, nekas cits neatlika.
Bet!! Es vienmēr esmu lasījusi, ka olas krāso tējā, kafijas biezumos, karkade tējā, kumelītēs un citās interesantās lietās. Hmm, viengad ar mammu mēģinājām, bet toreiz nesanāca. Šoreiz nolēmu savu eksperimentu izmēģināt atkal. It sevišķi, kad lasi, cik skaistas sanākot. Paskatos bildes ar skaistajiem galarezultātiem, bet pats process izpaliek. Cik, kas, kā? Tumša bildes. Tad nu padalīšos ar savu šīs dienas ekperimentu un ceru, ka kādam šī pieredze noderēs!
Atceros, ka bērnībā mēs ar māsu sēdējām pie lielā virtuves galda, ka bija nokālts ar avīzēm. Katrai priekšā bija noliktas salvetes uz kurām krāsojām daž ne dažādas krāsas, kuras bija sajauktas stikla pudelēs. Manā atmiņā ir iespiedies sarkana un zaļa krāsa. Kas tās bija par krāsām, īsti nezinu, bet izkrāsotajās salvetēs tinām iekšā olas un mamma tālāk uzņēmās rūpes par to vārīšanu. Vislielākais azarts bija olu iztīšana un galarezultāta ieraudzīšana. Vienmēr ar māsu sacentāmies, kurai skaistāka ola. Un jā, visam šim priekam bija arī ēnas puse - vienmēr par maz olas, ko krāsot. Kad izbeidzās šīs krāsas, vietā nāca dzeltena ar tumši violetu, bet kad arī tās izbeidzās, atlika vien sīpolu mizas. Jāsaka, ka kamēr man bija šīs krāsas - krāsošana sīpolu mizās man likās nāvīgi garlaicīgi. Un ja godīgi, arī tagad kaut kā īsti sīpolmizas sajūsmu neizraisa, bet tā ir vienīgā kaut cik interesantā krāsošanas metode. Veikalā nopērkamās krāsas ir pats garlaicības iemiesojums.
Tad nu katru gadu ar atvasēm tinam olas sīpolu mizās un priecājamies par raibajiem iznākumiem. Ja ir kāda puķīte ko ietīt, tad ir vēl jo lielāks prieks. Rīsi, griķi, putraimi, ķimenes utt. kā rakstu veidotāji ir nedaudz apnikuši. Šogad gan, nekas cits neatlika.
Reklāma
Bet!! Es vienmēr esmu lasījusi, ka olas krāso tējā, kafijas biezumos, karkade tējā, kumelītēs un citās interesantās lietās. Hmm, viengad ar mammu mēģinājām, bet toreiz nesanāca. Šoreiz nolēmu savu eksperimentu izmēģināt atkal. It sevišķi, kad lasi, cik skaistas sanākot. Paskatos bildes ar skaistajiem galarezultātiem, bet pats process izpaliek. Cik, kas, kā? Tumša bildes. Tad nu padalīšos ar savu šīs dienas ekperimentu un ceru, ka kādam šī pieredze noderēs!
Sastāvdaļas
- olas
- vairāk olu
- 1. Es šoreiz izmantoju Karkade tēju, kumelīšu ziedu tēju, sarkanās sīpolu mizas, augļu tēju Winter, kuras sastāvā ir hibisku ziedi un kurkuma. Cerētās krāsas - sarkans/zils un dzeltens. Šim nolūkam speciāli pirku baltās olas.
- 2. Sākumā uztaisīju novārījumu. Karkade tēju, 15 paciņu saturu izbēru katliņā un piebēru šķipsnu Winter tēju. Kāpēc... neprasiet. Šaubos vai bija kāda jēga. Pielēju 500ml ūdens.
- 3. Otrā katliņā iebēru 3 ēdamkarotes kumelīšu ziedu tēju un 2 ēdamkarotes kurkumas. Un arī 500ml. ūdens.
- 4. Abus katliņus liku vienlaicīgi vārīties. Tiklīdz sāka vārīties, pavārīju minūtes 7 un griezu uguni nost. Atliku malā lai atdziest.
- 5. Pirms olu likšanas, es pievienoju apmēram 1 tējkaroti sāls un 1-2 ēdamkarotes etiķa.
- 6. Nu var sākt vārīt olas. Taisīju eksperimentu. Katrā katliņā pa trim olām. Karkade tējā es vārīju marlē ietītu olu ar sagrieztām sarkanā sīpolu mizām. Otra ola bija satīta kopā ar Winter tēju un 1 paciņu karkade tējas(izteiktākai krāsai) un trešo ieliku tāpat iekšā.
- 7. Kumelītēs es darīju līdzīgi. Vienu olu satinu sagrieztās brūnā sīpola mizās, otru olu satinu kumelīšu ziedos un trešo ieliku tāpat.
- 8. Liku katliņus uz uguns un liku vārīties uz lēnas apmēram 25minūtes.
- 9. Karkade tējā vārītās olas ieguva tumši violetu - zilganu toni, bet krāsa ar mitrumu viegli nāk nost. Tāpēc izvārītās olas brīdi paturēju karstajā ūdenī un tad izņēmu laukā lai ūdens nožūst. Uzmanīgi attinu ietītās olas un kā bērnībā sapriecājos par rezultātu.
- 10. Šī bija ola, kuru vienkārši vārīju karkade tējā.
- 11. Šī bija satīta kopā ar tēju.
- 12. Un šī bija satīta sarkanā sīpola mizās.
- 13. Viens, divi, trīs...
- 14. Ar kumelīšu tējas olām darīju tāpat. Bet tās varēja mierīgi noskalot no pielipušajām čagām zem ūdens. Krāsa nost nenāca.
- 15. Šī bija vienkārši vārīta tējā.
- 16. Šī bija satīta kumelīšu ziedos.
- 17. Un šī bija kopā ar sīpolu mizām.
- 18. Lūk rezultāts.
- 19. Nu lūk, tāds bija mans eksperiments. Vīrs bija lielāks eksperimentētājs un salika kopā ar rīsiem un vienu olu sabēra ar kurkumu un karkade tēju, kuru izvārīja kumelītēs. Rezultāts krāsains.
- 20. Ceru, ka kādam mana pieredze noderēs! Preicīgas Lieldienas!
Pagatavošana
Reklāma
