Labs vakars!
Šodien jau ir otrdiena, dzeru vīgriežu tēju un apceru dzīvi. Neko daudz nav ko apcerēt, tikai to, ka gribu pavasari un vasaru. Viss... apnika man tuntulēties un katru rītu pamosties ar mūžam nomācošo domu - ko lai velk mugurā. Brrr... viss, pietiek!
Un lai tuvinātu pavasara iestāšanos, nolēmu cept ko garšīgu. Tiesa, cepu jau svētdien, kad pēc piesātinātās sestdienas pamazām atguvu samaņu. Pēc spēcinošās vistas zupiņas, man tik ļoti sakārojās ko garšīgu. Tā, lai būtu vienkārši, ātri un nedārgi. Tā nu mana izvēle krita par labu mafiniem.
Jau pēc pirmo mafinu izcepšanas, man prātā iesēdās doma par kokosriekstu pienu. Ja jau pie vārītā krēma sapratu, ka ir baigi labi, tad nu mani eksperimenti turpinājās, un šoreiz nolēmu izmēģināt mafinos. Bet tad, nezinu kāda vella pēc, man prātā iešāvās doma, ka noteikti jāpievieno kāds alkoholisks dzēriens. Piemēram liķieris?! Te nu pārskatot sava bāriņa piedāvājuma klāstu skats apstājās pie Pina Coladas. Oooo!!! Tas jau noteikti ģeldēs kopā ar kokosriekstu pienu, vai ne? Tā nu cepu augšā. Mājiniekiem jau baigi garšoja. Silti, pufīgi un gardi. Bet tā kā es zināju, kas ir sastāvā, nolēmu vienu aiznest darba kolēģei nogaršošanai. Pie otrā kumosa kolēģe viszinīgi noteica - Garšo pēc tā ko es dzēru vakar! Pina Colada! Bingo - es uzgavilēju. Tātad garšu var nojaust.