Labs vakars!
Brīvdienas būs beigušās un jau atkal, atkal sāksies gara, gara darba nedēļa. Ehh... kaut kā sāku ilgoties pēc laiska atvaļinājuma. Tik tas laiks tāds... nu ne pavisam ne pavasarīgs. Lai arī saulīte silda, tomēr termometra stabiņš nepielūdzami rāda mīnusus. Vienīgais prieciņš - ka āliņģis mani gaida. Šodien pat, spītējot vējam, mēs ar Mimosa devāmies iekarot mūsu dārgo draugu. Brr... vējš centās kā nu spēja, bet glābiņu atradām ledainajā ūdenī un pēc peldes sajūtās. Dēļ tās vien bija vērts braukt un ģērbties nost. Tā, nu godpilni varu teikt, ka šī jau ir ceturtā reize un neesmu izlaidusi ne vienas brīvdienas pēc peldes. Jā, arī pagājušo svētdien ar Mimosu braucām uz āliņģi. Tiesa, tieši peldes brīdī sniegputenis bija pierimies.
Tā nu, smēlusies enerģiju visai dienai nolēmu, ka jāgatavo pusdienas ģimenei. Šoreiz jēru, jo šis zvērs nu nekādi nav piemērots ātrām darbadienas maltītēm. Šeit vajag laiku, enerģiju un iedvesmu.
Tā nu sāku lūkoties pēc receptēm ko un kā to jēru gatavot. Parasti es to gatavoju ar rīsiem, bet šoreiz sagribējās ar kartupeļiem. Sacepums būtu īstā laikā.