Laba diena!
Nāku nu es lielīties un brīdināt vienlaicīgi. Nebija noslēpums, ka es pagājušā gada rudenī uzsāku skarbo B kategorijas ieguves ceļu. Negribēju, bet... bet vajadzēja. Tad nu tagad gribu brīdināt, ka uz ceļiem uzmanīties. Un tā kā man ir vāja nervu sistēma, tāpēc mīļie, ar iecietību.... ar maigu iecietību uz Latvijas ceļiem. Un ja gribas lamāties svešvalodā, nelamājaties. Nē, nu svešvalodas atsvaidzināšanai kāpēc nē, tikai neadresējiet to manā virzienā. Instruktors mani personīgi aizveda līdz CSDD kārtot braukšanas eksāmenu, tā jau es nezinu kad to vispār izdarītu. Jo kā nepārliecināta būtne, es to visu laiku atliku un atliku un atliku. Mhm, tā bija gan, jā.
Labi, ko nu par to. Draugi par mani priecājas, es arī un šīs dažas dienas, kopš mans maks ir palicis par vienu plastikāta kartīti biezāks, es neesmu ar auto uz ceļa rādījusies. Guliet mierīgi!
Sakarā ar jaunā statusa iegūšanu visi metās pētīt kāds man tas kartītes pēdējais cipariņš. Tak tautā saka - jāliek!! Kas jāliek? Polšs? Ha... tas cipariņš 3, kas beigās... tas nozīmē, ka man būs normāls trīsdiennieks. Un gribat ticat, gribat neticat.... bet man pat sanāk vairāk kā 3 dienas no vietas svinēt.
Trešdien pie Ingas, ceturtdien atbrauca Milēdija(svēta lieta - divi šampji un portvīns), vakar Inga un Milēdija un šodien mūsmājās 17sieri un pica ar māsu un Āgenskalna iemītnieku.
Bet... viss, pietiks par to visu. Vakar, kad piebrauca pilna māja, domāju ko gatavot vakariņās. Varētu pa vienkāršo, sacept kādas cepamdesiņas. Bet ko klāt? Kartupeļus. Kādus? Hmm... un te nāk talkā čujs, ņuhs un poņa. Cepšu sacepumu. Pagalam vienkāršu. Kartupeļi, sīpoli, piens, siers un viss?! Jā. Ideāla kombinācija, nav sarežģīti un visiem garšo.