Labs vakars!
Man šodien bija vājinieku diena. Trijos naktī piemetās kaut kāds nelāgs vēdera draņķis, ka sapratu, šodien darbs izpaliek. Un ja vien pašsajūta nebūtu diezgan čābīga tad es pat nopriecātos, kad mājinieki ceļas augšā, bet es varu palikt gulēt siltajā gultā. Šoreiz gan tas prieciņš izpalika, jo es dotu priekšroku celties, bet veselai. Lai nu kā, pret dienas otro pusi sajutos kā cilvēks un sapratu, ka šī diena jāizmanto lietderīgi. Jāpagatavo ģimenei siltas pusdienas. Siltas tādā ziņā, ka uz ierašanās brīdi tās jau ir gatavas, nevis tikai sāk riktēties uz gatavošanu. Jā, darba ļaužu garoziņa šajā jautājumā.
Vakar ieklīstot veikalā pēc dienišķā maizes kukulīša manu skatu piesaistīja puķkāposti. 1.25eur gabalā. Parasti es šādām lietām uzmanību nepievēršu, taču šoreiz pamanīju, ka starp maza izmēra galviņām ir atrodamas arī diezgan paprāvas puķkāposta galvas. Tad šī cena neliekas vairs tik augsta, tā nu ripināju grozā iekšā priecīgi domādama, ka cepšu sacepumu. Es vēl nezināju, kas mani naktī sagaida.
Taču, kā jau minēju, pret dienas otro pusi sajutos kā cilvēks un es neredzēju iemeslu, kāpēc gan man nepagatavot to, ko biju iecerējusi. Sacepums vienkāršs un salīdzinoši ātrs, ja vien pirms tam ir vārīta puķkkāposta galva.