Labs vakars!
Man ir nelabi. Esmu pārēdusi jēgu un tagad nesaprotu ko un kā darīt, lai atgrieztu sevi pie dzīvības.
Vakar turp un atpakaļ ar velo aizmināmies līdz Lilastei. Vakarā secināju, ka man ir iesauļojušies enģeļu spārni no krekla un tumšās getras no pusgarajām biksēm. Glīši, es jums teikšu.
Piektdien ievērtējām nesen atvērto Orange Bomber kur pagaidām pasniedz dzērienus un picu. Lai arī sākumā picas cena liekas nesamērīgi augsta, tomēr beigās secinājām, ka priekš lielās picas cena +/- ir ok. Tie kam patīk plāna plāna mīkla ar daudz, daudz garnējuma un siera, šīs picas liksies ideālas. Vismaz tās divas ko mēs pasūtījām bija tieši tādas.
Vēl es piektdien nodevos kārtējā saldējuma gatavošanai. Šoreiz izmantoju pārpalikušos 40ml Rīgas melnā balzāma un tumšo šokolādi.
Atceros, ka sen sen atpakaļ, kad vēl biju jauna un sprauna, tirgojās Ekselences saldējums. Balzāma - šokolādes. Mmm, kā man tas garšoja. Varēju es veselu litru viena pati apēst. Un es ēdu. Ne vienu reizi vien es nopirku un vienā piegājienā to apēdu. Ēdu, ēdu līdz atēdos un vairāk šo saldējumu i acīs redzēt negribēju. Vai tāds vēl ir pieejams, es nezinu. Un ja godīgi, tā garša man vēl ir pārāk svaigā atmiņā un nebūt pēc tās nealkstu. Bet!! Mājas bāriņā stāv Rīgas melnā balzāma pudele, kur skaidri zinu - iekšā nav daudz. Jāizlieto. Tikai kur un kā? Nolēmu, ka jāuztaisa pašai savs saldējums.
Ziniet, sanāca pārsteidzoši labs un gards. Es gan gatavojot sagaršojos tā, ka man tagad ilgi negribēsies ne balzāmu ne tumšo šokolādi, bet mājinieki ir sajūsmā.