Labs vakars!
Savu dzimšanas dienu nosvinēju ārkārtīgi labi. Iecerētais meiteņu pasāciens, neskatoties, ka no iecerētā skaita bijām piecas, sanāca ļoti labs. Mājās pārvilkos līdz ar gaismas aušanu. Un nākot mājās, pie sevis nodomāju, paldies dievam, ka nekas nebija jāšmorē, nav jāmazgā netīrie trauki un jāvāc bardaks pēc viesu atvašu uzlidojuma. Un no rīta, pamostoties ar pārsteidzoši skaidru galvu, devāmies iekarot rododendrus, kas beidzās ar manas dzimumdienas svinēšanas noslēgumu pie cienītā brāļa apartamentos. Viennozīmīgi, tik ilgi un tieši šādā veidā savu dzimšanas dienu svinēju pirmo reizi. Es tak zināju, jaunais gadu desmits nāks ar savām izmaiņām. Pozitīvām!
Tā nu svētdien, ejot iknedēļas pastaigā uz vietējo veikalu, apcerēju saldējuma recepti. Cienītā brāļa apartamentos sagriezu sev kādu pārīti rabarberu. Ar domu cepts rabarbermaizi, taču, taču, klīstot gar veikala plauktiem radās doma - saldējums!! Tā kā rabarberu saldējumu esmu gatavojusi, vajadzētu ko savādāku. Kā būtu ar zemenēm! Jā, tas varētu ģeldēt. Lūk rezultāts!