Esmu stīva! Brīvdienās nedaudz fiziskas aktivitātes un tagad stīvums klāt. Laikam vecums nav aiz kalniem un šitās trakās fiziskās aktivitātes jāmet pie malas. Pārvietojoties no dīvāna līdz virtuvei un atpakaļ, stīvums klāt nemetas. Tas nu ir fakts! (klusiņām ķiķinu)
Lai vai kā ar to stīvumu, labā ziņa ir tā, ka dzīve atkal ir vecajās sliedēs. Brīvdienas ārpus mājas, darba dienās kur nu kurais un es mierīgi varu nodoties mājsaimnieču dzīves jaukumiem ar nesteidzīgām pastaigām ko vēlāk aizstāšu ar braucieniem uz Jūrmalu. Pārdomātām pusdienām un maziem mājas solīšiem, kā, piemēram, drēbju ielikšana veļasmašīnā. Ideāli!
Šodien sarūpēju sacepumu ar šampinjoniem. Ar šīm sēnēm ir tā, ka man tās galīgi neuzrunā. Man tracina kad šīs sēnītes tiek pievienotas visur kur vien var. Labi, ka saldajos vēl nav pievienoti šampinjoni. Taču šī bāšana ir vainagojusies ar panākumiem, ka sāku domāt par to, kā sadraudzēties ar šampinjoniem. Jāsaka, ka ēdu tikai marinētus, bet ceptos-vārītos un tamlīdzīgi gatavotos es rūpīgi nobīdu šķīvja maliņā, ja savādāk nevar izvairīties. Bet nu nolēmu nodibināt kontaktu. Tākā skaidrības par to, vai gala rezultāts būs pozitīvs, nebija, nolēmu sacepumā salikt vēl citus labumus, bet ne gaļu. Un kas to būtu domājis, sanāca labs. Neteikšu, ka tagad ar šampinjoniem esmu draugos, bet nu paziņas gan.