Brīvdienas ir laba lieta, tikai nedaudz traucē, jo izjūk stabilais ikdienas ritms. Un ja pa vidu svētki stvētāmi, tad pavisam dienas ritms nojucis. Kurš vairs atceras, ko ēdis un ko dzēris. Nedaudz tāda nogurdinoša un vēderu nospiedoša sajūta. Jo šādās reizēs ir divi varianti. Pirmais, esi bezjēgā pārēdies. Otrais, tieši pretēji, neko lāga ēdis neesi, tikai tik, cik saknakstijies pa malu malām. Bērni nedaudz šo lietu disciplinē, kamēr mazi. Tagad, kad jau paaugušies, tie lieliski pielāgojas knakstīšanai pa kaktiem.
Tad nu šodien labojos un štukoju ko galdā celt. Būs viena kārtīga ēdienreize un punkts. Ok. brokastīs šamie kāroto olu vietā dabūja auzu pārslu putru. Ļaunā es! (he he).
Mājās mētajās kāds vārīts kartupelis, kāds tomāts un puķkāposts. Tad nu saštukoju vienu maltīti, ko manējie uzņēma ar sajūsmu. Vecakais bērns atteicās no cīsiņiem pie sacepuma. Redz ka ir, kad bērniem kādu laiku nedod dārzeņus... joks.