Šodien tākā mēness aptumsums solās. Ne vella nevar redzēt, mākoņi priekšā. Ehh, nu neko, nāksies gaidīt nākošo aptumsumu.
Šodien bija ražīga diena. Izvazājāmies pa pus rajonu, kamēr iegādāju visu nepieciešamo. Bērni paguruši brīdi lika mani mierā. Un mājās valdīja patīkams klusums. Bet tas bija tikai uz brīdi. Taču šo brīdi izmantoju lietderīgi un pagatavoju pusdienas, kā arī kārtējo gardumu, par ko runāšu rīt. Ja sanāks.
Tā nu gatavoju mūsmājās iecienīto jēra gaļas sautējumu. Man vispār ļoti garšo jēra gaļa. Tik ja tā nebūtu tik sasodīti dārga. Vīrs ieraugot maksājamo ciparu par viena jēra lāpstas gabala, ķēra pie sirds. Es tik noteicu lai neburkšķ un dod naudas maku man. Dārgs, jā, bet sasodīti gards. Pēc tam pats laizīsies un slavēs, cik gardas pusdienas. Un es nekļūdijos.
Šodien ēda laizīdamies. Mūsmājās mēs to esam iesaukuši par plovu, jo pamats jau vienāds - jērs+rīsi. Taču pagatavošanu diezgan patālu no orģināla. Pie tam, es zinu, ja pagatavotu orģinālu, mans cienītais tik un tā uzgāztu virsū tomātu mērci. Kapēc bojāt labu mantu? Tapēc sabiedrībā dēvēju par jēra gaļas sautējumu ar rīsiem, mājās īsāk - plovs. Lai nav gari jārunā.