Tad nu tā, cilvēkiem ar vājiem nerviem, šo recepti labāk nelasīt. Jā, acis rāda pareizi, sautēti jebšu štovēti kāposti ar šampanieti, vai pareizāk sakot ar dzirkstošo vīnu.
Nedaudz par recepti. Esmu jau dažās receptēs pieminējusi savu tēvu un kā jau noprotat, arī šī ģeniālā recepte ir nākusi no viņa krājumiem. Mans tēvs ir grāmatsējējs, daudz un dažādu grāmatu savās rokās turējis un lasijis. Šo recepti viņš izlasija kādā vecā grāmatā, kur kāds smalks Rīgas kunde apraksta savas gastranomiskās izvirtības smalko ļaužu viesībās, saietos un banketos. Sajūsmas pilnais apraksts, lika manam tēvam meklēt rokās recepti. Un savā ziņā meklējumi vainagojās ar panākumiem. Kādā vecās drukas pavārgrāmatā bija atradis aprakstu.
Lai arī recepte bija zināma, tomēr saņemties un to realizēt, ilgi nevarēja. Parasti atsmējām, ka tad jau labāk to šampanieti piedzeram klāt pie kāpostiem. Nevis lejam klāt.
Sākās treknie gadi un vienreiz tētis šo recepti izmēģināja. Jāsaka, ka baigo atšķirību nejutu, likās, kas tad tur. Taču šodien uznāca vēlme šo recepti atkārtot. Nolēmu kārtīgi pievērst uzmanību garšai. Tad nu lūk, recepte!