Laba diena!
Ārā ir ārprātīgi skaists laiciņš, bet man nav spēka izbrist laukā. Vakar diena bija tik piesātināta, ka kur nu vēl piesātinātāku var vēlēties.
Viss sākās ar to, ka piektdien ziņu padeva māsas vecākā atvase, braukšot pie mums ciemos. Nu ok. lai jau brauc, būs, kas manus mežoņu izklaidē. Un ar to tā kā būtu viss. Taču tā kā sestdienas rīts atausa saulains, es sapratu, ka gribu izpeldēties āliņģī! Jau atkal! Mimosa bija devusies uz Valmieru, nācās meklēt citu pavadoni. Ilgi jau nebija jāmeklē, Milēdija kaut ko čiepstēja, ka arī gribot pamēģināt. Tad nu ņēmu telefonu rokā un neļāvu atslābt! Sak, davai taisies un braucam. Cienītais aizvedīs un atvedīs. Viņa gan sākumā tā kā šaubījās par savām spējām, bet kad redzēji kā es metos iekšā ledainajā ūdenī, kārdinājumu man pievienoties, neizdevās pārvarēt. Jau pēc brīža Ievas kostīmā arī viņa mērcējās ledainajā ūdenī. Vēl pēc brīža arī viņas pavadonis nespēja palikt vienaldzīgs un metās āliņģī. Tā nu jutos gana labu padarījusi, divus ūdenī iegremdējusi, riktējāmies uz māju pusi, kur mums pievienojās, jau mašīnā esošie Milēdija ar pavadoni un Inga ar Kristapu. Tātad - jātaisa pusdienas 13 cilvēkiem. Jēziņ.... a ko? Un te, šad tad ir ļoti svētīgi, kad cienītais braukalējot pa Latvijas ārēm, klausās Latvijas radio 1. Tur vien čakla latgaļu ģimenes galva, stāstīja ko nu visbiežāk ceļ galdā savai saimei. Izstāstīja to tik garšīgi, ka sapratu, ka man ar jāpamēģina. Un ziniet, viņai bija taisnība. Visi ēda, lielais katls tukšs. Tad nu šī recepete ir domāta vienkāršām, sātīgām pusdienām ar mazām izmaksām.
Reklāma
Pēc tādām sātīgām pusdienām devāmies iekarot piemājas kalniņus. Šodien dibens skaļi atgādina, ka vakar bez žēlastības uz "ābolīša" vizināts. Bet jautrība sita augstu vilni!