Re kā sanāca. Pilnīgi negaidot sakrīt
aicinājums ar publicēšanu.
Vasara nu ir godam sākusies, vismaz pēc kalendāra un arī laiks atbilstoš. Tagad tik sāksies īstā saldējuma sezona. Un nekas nav labāks, par paša mājās gatavotu saldējumu. Bez nekādiem E burtiņiem sastāvā. Tīra garšas bauda.
Domāju saldējumam veltīt atsevišķu rubriku. Nav ko pie vēdersvētkiem maisīties - pazudīs tajā recepšu jūklī.
Šo recepti man iedeva Mimosa. Sajūsma bija neaprakstāma un man, cilvēkam bez stingra rakstura, miera nebija. Tādēļ nekas neatturēja, ne trīs bērni astē, ne sabiedriskais transports, ne siltā diena, iekarot mūsu pašu Centrāltirgu. Jo šim saldējumam vajag īstu lauku saldo krējumu, kuru kalorijas jebkuru uzšaus kosmosā. Tā nu es bruņojusies ar ratiem un pa bērnam katrā pusē, traušos autobusā iekšā un prom uz tirgu. Jāsaka, ka nonākot galamērķī acis zibēja uz visām pusēm. Te zemenes, čerešņa, kabači, zaļumi, gurķi un rabarberi...mmmm. Un tik prātā nāk doma, ak... kā šito varētu un šito un tad vēl arī šito. Ehh, savācu savu bezraksturu ar stingru roku un atļāvos nopirkt zemenes. Tas ir neievērojot pirkuma sarakstu.
Noprikusi kāroto steidzu mājās pagatvot saldējumu. Brīdinu, trekns, krēmīgs un nāvīgi gards. Pagatavošana ir diezgan viegla, lai gan savs darbs tur jāiegulda. Un jā, man nav saldējuma mašīnas. Tākā saldēju parastā ledusskapja saldētavā!