Ātrais kefīra kēkss ar grauzdētām auzu pārslām
Laba diena!
Uhh, viena traka nedēļa garām, nākošā jau klāt. Visur kur tik jāpaspāej, visur kas tik jāizdara un skaties septembris jau būs cauri. Un tas viss man sēžot mājās, kas būs kad sākšu strādāt? Bet nekas, vāveres ritenis liek nezaudēt formu. Es vismaz tā ceru!
Nu ko, kamēr es te ripuļojos pa vāveres riteni, pa vidu mēģinu arī ko pagatavot. Sestdien, pēc piektdienas izēšanās pie vecākiem, diena pagāja gandrīz neēdot. Un ne jau tāpāc, ka nebūtu bijusi apetīte. Nē. Vienkārši no rīta bija vienai atvasei trenniņa sapulce, tad otra atvase jāved uz nākošo nodarbību un tā nu tas rīta cēliens paskrēja vēja spārniem. Vakarā, pēc atspirdzinošas vizināšanās ar velo, sapratu, ka kaut ko taču gribēsies vakariņās. Ko nu? Paskatījos ledusskapī un secināju, ka mūsmājās iemaldījusies kefīra paka, kuru noteikti mēs neizdzersim un auksto zupu nestaisīs ne tik. Tā kā jau vienu kefīra paku biju izlietojusi pankūkās, šoreiz atkal cept pankūkas absolūti nebija vēlmes. Bet... kefīrs jau tāda laba lieta, ko var izmantot gan kūkās, kēksos un citās labās lietās. Tāpēc es lieki nedomājot ķēros pie lietas. Cepšu kaut kādu kefīra kēksu. Taču tad atģidos, ka nav ne žāvētu augļu, ne riekstu ko piešaut klāt, a tā pliku mīklu ēst nekārojās. Nu ko, sāku pētīt sava skapīša saturu un acu skats atdūrās pret auzu pārslām. Grauzdēt... ar cukuru un kanēli... Ilgi man nebija jādomā. Vienīgi palauzīju galvu pie - bērt mīklā vai pārkaisīt pāri. Es nolēmu bērt mīklā. Sanāca labs, ne pārāk salds kēkss ko atvases vicoja iekšā vienu gabaliņu pēc otra.
Uhh, viena traka nedēļa garām, nākošā jau klāt. Visur kur tik jāpaspāej, visur kas tik jāizdara un skaties septembris jau būs cauri. Un tas viss man sēžot mājās, kas būs kad sākšu strādāt? Bet nekas, vāveres ritenis liek nezaudēt formu. Es vismaz tā ceru!
Nu ko, kamēr es te ripuļojos pa vāveres riteni, pa vidu mēģinu arī ko pagatavot. Sestdien, pēc piektdienas izēšanās pie vecākiem, diena pagāja gandrīz neēdot. Un ne jau tāpāc, ka nebūtu bijusi apetīte. Nē. Vienkārši no rīta bija vienai atvasei trenniņa sapulce, tad otra atvase jāved uz nākošo nodarbību un tā nu tas rīta cēliens paskrēja vēja spārniem. Vakarā, pēc atspirdzinošas vizināšanās ar velo, sapratu, ka kaut ko taču gribēsies vakariņās. Ko nu? Paskatījos ledusskapī un secināju, ka mūsmājās iemaldījusies kefīra paka, kuru noteikti mēs neizdzersim un auksto zupu nestaisīs ne tik. Tā kā jau vienu kefīra paku biju izlietojusi pankūkās, šoreiz atkal cept pankūkas absolūti nebija vēlmes. Bet... kefīrs jau tāda laba lieta, ko var izmantot gan kūkās, kēksos un citās labās lietās. Tāpēc es lieki nedomājot ķēros pie lietas. Cepšu kaut kādu kefīra kēksu. Taču tad atģidos, ka nav ne žāvētu augļu, ne riekstu ko piešaut klāt, a tā pliku mīklu ēst nekārojās. Nu ko, sāku pētīt sava skapīša saturu un acu skats atdūrās pret auzu pārslām. Grauzdēt... ar cukuru un kanēli... Ilgi man nebija jādomā. Vienīgi palauzīju galvu pie - bērt mīklā vai pārkaisīt pāri. Es nolēmu bērt mīklā. Sanāca labs, ne pārāk salds kēkss ko atvases vicoja iekšā vienu gabaliņu pēc otra.
Sastāvdaļas
- 3 olas
- nepilnas 2 glāzes kefīra
- nepilnas 2 glāzes miltu
- 10ēd.k. auzu pārslu
- 10 ēd.k. cukura
- 2 tēj.k. cepamā pulvera
- vaniļas esence
- apelsīna esence
- kanēlis
- 1. Sākumā uz sausas pannas uzber 10 ēdamkarotes auzu pārslu un pārkaisa ar 6-7 ēdamkarotēm cukura un pustējkaroti kanēļa. Lēnām visu apgrauzdē.
- 2. Bļodā iesit 3 olas un pieber atlikušās 3-4 karotes cukura un saputo gaiši dzeltenā masā.
- 3. Tad pievieno nepilnas 2 glāzes miltu un kefīra. Respektīvi, cik daudz kefīra, tikpat daudz miltu un kārtīgi samaisa. Tad pievieno pa dažām pilēm no katras esences un 2 tējkarotes cepamā pulvera, atkal samaisa viendabīgā mīklā.
- 4. Tālāk jau pievieno auzu pārslas, liek ietaukotā veidnē un cep gatavu. Es cepu 200grādos kādas 40 minūtes līdz iedurot iekšā kociņu tas paliek sauss. Atdzesē un servē galdā.
- 5. Lūk, ātri vienkārši un gardi kādā brīvdienas vakarā izcepts našķis pie tējas. Lai labi garšo!
Pagatavošana
Reklāma
