Nu ko, šovakar vedīsim savus trīs mošķīšus pie vīra mātes. Uz veselu nedēļu!! Jūs to spējat iedomāties?? Es nē! Abi ar cienīto sēžam un štukojam, ko nu tagad darīsim to nedēļu, kamēr tēlosim bezbērnu pāri. Vai prātā nesajuksim?? Joks. Atceroties tās reizes, kad atvases aizdotas uz pāris dienām trimdā, tad pa māju staigājām istabai piekto stūri meklējot. Tā vietā lai baudītu klusumu un mieru, abi nemierā dīdījāmies viens uz otru nesaprašanā skatīdamies. Kā lai aizpilda laiku, ja nav trīs bērnu? Redz kā cilvēks pierod pie kņadas.
Bet, bet kamēr vēl visi mājās, tikmēr jāgatavot saimei pusdienas. Ko nu taisīs, ko nu šmorēs? Bija man no Līgo saldētavā aizķēries 1kg vistu spārniņu, tad nu šos vilku laukā un gatavoju augšā. Par marinādi izvēlējos saldskābo jeb pareizāk sakot, viss kas mājās bija.
Sanāca nāvīgi labi + saldajā bija uzbeku melone. Ārprātīgi garda, bet arī dārga.