Labs vakars!
Nu tad uzsaucu visiem uz savas jaunākās atvases veselību! Šodien godpilna jubilācija un skaidra lieta, ka atvase gaida svētkus. Mēs gan esam nolēmuši tos nosvētīt 23. jūnijā jeb Līgo vakarā, taču īstajā dienā kūka garšo daudz labāk. Cept un šmorēt man šodien galīgi nebija iekšā. Vakar ne tik. Taču bērnam kūku gribās. Ko darīt? Veikalā nopērkamās kaut kā galīgi neuzrunā un reti kura ir patiesi garda. Tā nu domādama lauzīju galvu, ko lai vakarā cepina augšā. Ātri, ērti un garšīgi. Un te, prātā nāk doma par kēksu no paciņām. Savulaik, kad uz kulināriju vēl biju uz JŪS, cepu un ēdu. Pārbaudīta manta, kas reti, nu ļoti reti kad nesanāk. Tā nu pusdienas pārtraukumā devos uz Prisma un pirku paciņkēksu. Jā, jā... zinu, ka tur ir daudz E burtiņu, saskaitīju veselus septiņus, taču savu reizi jau var. Un šajā gadījumā tu zini, ka šie daudzie Ēēē burtiņi nepievils. Lai nu ko, bet uz tiem var paļauties vienmēr. Un lai pagalam pārbaudītu šo mazo burtiņu uzticību, kēksam pievienoju svaigas zemenes un pārlēju ar šokolādi. Un bija tas kas vajag, ātri, ērti un garšīgi. Milēdija bija viesos, atzina par labu esam. Atvases katra pa div' gabal' noēda. Es tak teicu, E burti nepievils!