Laba diena!
Sveicu visus Latvijas Neatkarības pasludināšanas dienā! Lai arī esmu savas dzimtenes patriots, tomēr, tomēr par nožēlu, es šo dienu pavadu kā jau jebkuru brīvdienu. Vajadzētu kaunēties, bet man dikti netīkas apmeklēt masu pasākumus. Dodu priekšroku nomaļai izklaidei ar savējiem.
Tā nu apvienojot lietderīgo ar patīkamo, šodien bija tirgus diena. Kā nekā, nākošnedēļ pilnās burās uz darbu prom, līdz ar to, ledusskapis jāpiepilda ar pārtiku.
Šodien vārās skābeņu zupa no jaunajām skābenītēm. Rīt ciemos pie vīrabrāļa ģimenes, tad nu gatavošana izpaliek. A svētdien... svētdien šmorēšu jēru ar rīsiem. Tad nu lūk, ēdienkarte tuvākajām dienām gatava.
Bet vakar!! Vakar pie manis atbrauca Milēdija, dzērām šampi, sitām klaču. Taču lai tā labāk sistos un šampis labāk garšotu, kārtīgi jāpaēd. Zinot to, ka šodien veltīšu sevi iepirkšanās drudzim, tad nu vilku laukā saldētos vistu šķiņķīšus. Sak, pēdējie saldētavas mohikāņi, jāēd nost.
Neliels pārdomu brīdis, ko un kā gatavot. Gribās kopā ar kādu mērcīti, bet negribas noņemties ar marinādi. Un tad... secināju, ka ir taču tāda laba lieta kā karijs un saldais krējums. Viss ģeniālais ir vienkāršs un es absolūti tam piekrītu. Trekni? Protams, kā tad bez tā, bet viegli, ērti un gardi viennozīmīgi. Mērcīte lieliski noder pie rīsiem, gaļa pati par sevi, garšīga.