Kā jau vakar minēju, šodien bija jāvāra lielais zupas katls, lai zupas pietiktu vairākām dienām. Vismaz divām. Manā ledusskapja saldētavā vienmēr atrodas vistas ragū, tos es iepērku saprātīgā vairumā, lai tad, kad aši vajag uztapināt kādu zupiņu, man būtu no kā. Arī tad, kad slinkums uznāk, lieti noder šie te vistas ragū. Tad nu skaidrs bija viens, vārīšu vistas zupu. Bet kādu? Un te nu sākās pārdomas par to, ko tad no šīs zupas vārīt. Varētu jau pa vienkāršo, uzvārīt buljonu, pierīvēt klāt burkānus un piebērt klāt smalkos makaronus. Un lieta darīta - zupele gatava. Taču nedaudz jau apnikusi. Tad nu palūrēju saldētavā un manās acīs pazibēja saldētu dārzeņu paciņa. Ahā, skaidrs... vista, dārzeņi, kas vēl??? Klimpas? O jā, simtu gadu tādas nav ēstas. Nu ko, tapināju vien augšā, katls uz divām ēdienreizēm sanāks.