Labs vakars!
Nu ko, septembris ir klāt un ikdienas rutīna tai skaitā. Nē, nu kas man par rutīnu. Sēžu mājās un baudu laisko ikdienu ik pa laikam aizstaigājot uz kādu no darba intervijām. Te nu es atkal esmu uzrāvusies un jāsāk nopietni apdomāt - stāties atkal darba ļaužu gaitās, vai tomēr turpināt baudīt laisko mājsaimnieču ikdienu. Dilemma nenoliedzami. Un prasīt padomu kādam citam ir absolūti lieki, jo lēmums jau jāpieņem man. Un tā nu es galīgi domīgā noskaņojumā gatavoju saimei pusdienas.
Ko lai pagatavo? Gribās zupu, bet kādu? Skatos, kas mājās ledusskapī ir. Kaut kāda pāri palikusi sagriezta paprika, divi burkāni, saldētavā kaut kad sen pirkta puķākposta paka. Ko ar to visu iesākt? Sabāzt krēmzupā... nu nē. Un tad pamazām sāk raisīties doma par vistu, kokosriekstu pienu un visam vēl klāt rīsu nūdeles. Sanāca gardum garda zupa kuru ik pa brīdim gribas iet nostrēbties no lielā katla.