Lēnām un prātīgi tuvojas pavasaris. Es ceru, jo man jau tā slimošana ir do koklom. Nu jau atkal kārtējais vīruss apsēdis mūsmājas. Es gan naivi turpinu cerēt, ka jaunākajam bērnam tie ir zobi, bet nu iekšējā balss saka, ka nekādi zobi tie vis nav. Nu neko. Dzīvojam tālāk un vīna glāzes nomainam pret Teraflu karstajiem dzērieniem. Siera uzkodas nomaina zāļu ripas. Jauki, es jums teikšu.
Tad nu gatavošana kaut kā atvirzās otrajā plānā. Šodien uznāca kāre iepriecināt savas lazaretes iemītniekus ar ko garšīgu.
Bānāni bija, āboli ar un kaut kāda Moka ar, uzcepu gardu bānānu-ābolu kūku.