Labs vakars!
Nu ko! Pirmdien man bija ārkārtīgs besis un īgņojos visu dienu. Pie vainas daļēji bijas manas kurpes, kuras pēc apavu remonta uzvilku kājās. Nācās secināt, ka salaboja ne tā, kā biju iecerējusi. Bet nu neko. Birojā sākumā visus nošokēju ar savām kurpēm, pēc tam jau bez kurpēm. Jo sapratu, ka ar basām pēdām man ir daudz, daudz ērtāk. Un arī kāju nagi smuki nolakoti. Vēl vaina jāuzņemas pirms dzimšanas dienas krīzei, kas tā nemanot uzmācās. Kā nekā jauns gadu desmits un smagas pārdomas par nākotni, jo pēdējie desmit gadi ir nodzīvoti ļoti intensīvi. Taču mana oma uzlabojās, kad man par godu, es vismaz tā ceru, māte daba bija uzrīkojusi pamatīgu uguņošanu! Savā dzimšanas dienā iekaroju vidzemes pusi un dāvanā no vecākiem saņēmu sešas kristāla glāzes. Kā man patīk trauki!! Vakar un šodien jau atkal esmu ierastajās sliedēs un gatava mesties dzīvē ar pilnu krūti.
Rīt kā reiz ir paredzēt neliels meiteņu pasākums par godu manai, nu jau pagājušai, jubilejai.
Taču, kamēr vēl esmu tikai domās par rītdienu, šodien bija jāgatavo saimei pusdienas. Sagribējās zupu. Tikai kādu?? Te nu daudz galvu nelauzīju, jo gribējās ko vienkāršu. Mājās bija kartupeļi,ķiploks un sviests, veikalā tika nopirkti puravi un dilles. Nekļūdījos, atvases pa divi lāgi ēda.