Šodien ārā pamatīgs aukstumiņš. Tā nu sanāca, ka vīrs darba darīšanās baudija valsts siltāko pusi, man bija jābrauc darīšanās ar savām astēm. Termometrs rādija pavisam iepriecinošu ainu, proti -26 . Nu ko, neba nieka aukstumiņš mani nobiedēs, uzvilku siltāku kārtu gan sev gan bērniem un aidā pa ģēlām. Dažs labs babulis, mūs ieraugot, ķēra pie sirds, taču mani tas pagalam nesatrauca. Tieši pretēji, rosināja domas par lazanju.
Lazanja, manuprāt skanīgs nosaukums un nenormāli garšīgs ēdiens. Lai arī nav nācies pabūt Itālijā tik ilgi, lai nobaudītu īstu lazanju, nevis restorāna tūriskoto, tomēr šāds tāds priekštats par to ir. Ja var ticēt i-neta dzīlēs lasītajam, tad pamatu pamats ir Bešamel mērce un lazanjas plāksnes. Viss pārējais - tīrā improvizācija. Lazanjā izmantojams viss, kas atrodas ledusskapī un sen jau brēc, ka vajag izlietot.
Arī es, šoreiz izmantoju, vairāk vai mazāk, visu kas bija izlietojams. Nu ziniet, ne salīdzināt ar to, ko biju gatavojusi iepriekš.
Tad nu, iztukšojam ledusskapi un gatavojam lazanju!