Labs vakars!
Vakar svinējām Milēdijai vārda dienu un tā kā Milēdijai ļoti garšo kabači, rīkojām kabaču pasākumu. Galvenajā lomā, Milēdija un pildītais kabacis.
Ar kabačiem ir tā, ka man pašai garšo pildīts kabacis, manam cienītajam nē. Vispār jau man pienākas medaļa, jo viņš pirms kopdzīves ar mani, kabaci vispār neēda. Tagad ēd, ja tas ir kopā ar citiem produktiem, piemēram, kā lečos, sacepumos utt. Par pildīto kabaci man tādas svētas pārliecības par to, ka ēdīs, nebija. Tāpēc neriskēju savā mājā to gatavot. Tā nu līdz šim brīdim biju veiksmīgi izvairījusies no kabaču pildīšanas, līdz manā mājā ienācās trīs paprāvi kabači. Vienu, mazāko no visiem, es sacepu un ar atvasēm noēdām. Bet vēl divi palika. Ko darīt? Gribot negribos jāķeras pie pildīšanas. Dievs ar viņu, ēd gaļu, kabaci atdod man. Tā es ar cienīto vienojos. Taču te atkal problēma. Mana cepeškrāsns par mazu, lai vienā reizē šo kabaci tā skaisti nonīdētu! Bet, tāpēc jau man ir draugi, kuriem ir normāla izmēra cepeškrāsns, kuri paši ir gana viesmīlīgi un neliedz palīdzību grūtā brīdi. Pie tam, Milēdijas vārda diena bija pamatīgs iemesls, lai savāktos un Āgenskalna apartamentos pagatavot šo gardumu. Sanāca ļoti labs!