Šī gan nav recepte. Drīzāk tāds mirkļa moments.
Tā nu sagadijās, ka vietā kur svētijām svētkus, netālu bija arī dīķis. Un kā jau pieklājīgā dīķī pienākas, tur mitinās arī zivis. Sen nebiju makšķeri turējusi rokā, kur nu vēl kopā ar cienīto. Tapēc šim piedāvājumam nespējām atteikties. Jāsaka, ka man ķērās diezgan labi, savukārt cienītajam nekā. Taču stāsts nav par to. Ja jūs zinātu kāds azarts parādās, kad saproti, ka otrā galā ir pieķērusies kāda ievērības cienīga zivs. Diemžēl, bija jāsamierinās ar 1 mazu līdaciņu un 1 ievērības cienīgu asari. Kuru tad arī ātri, ātri pagatvojām un notiesāja zibens ātrumā.
Tātad, ja ir interese, pagatvošanai vajag pašu ķertās zivis. Cik lielas, tas nav būtiski. Protams, jo lielākas, jo vieglāk un gardāk. Ar mazajām viena vienīga asaku būšana.
Vēl vajag kādu zaļumu buntīti, diļļu un pētersīļu paksatā un kādu ķiploka daivu. Un protams sāli.