Laba diena!
Nu ko es teicu, ka būs jāceļas tumsiņā? Tā tas akurāt arī bija. Vispār naktī ļoti slikti gulēju, te daba sauca, te atvase pieprasīja ūdeni un manī nostrādāja vaktētājs, vai tik nav piemetusies nelāgā temperatūra. Tā nu pussnaudā gulšņāju līdz jūtu...nāk tāds labais miedziņš. Ka nu saldi pagulēšu, un lai arī aiz loga tumšs, tomēr palūrēju pulkstenī. Kā tad!! Akurāt pēc stundas jāceļas! .... pieklājīgi tas neskanēja. Tā nu tumsiņā cēlos un vēlos uz darbu. Labi, ka jau izejot ārā no mājas, bija gaišs. Tas liek domāt, ka gan jau drīz atkal celšos gaismiņā.
Ak jā, atgriežoties pie vakardienas. Paralēli zupas vārīšanai un cepumu darināšanai vārīju vistas auksto gaļu. Mūsmājās cienītais ar vecāko atvasi ir lieli aukstās gaļas cienītāji, tāpēc to varu vārīt gana bieži. Vienmēr būs pieprasījums. Tikai šoreiz vārīju no vistas gaļas. Vispār, pašu pašu pirmo reizi, kad saņēmos drosmi un vārīju auksto gaļu, to vārīju akurāt no vistas gaļas. Tad nu šoreiz, apvienojot patīkamo ar lietderīgo pirku veselu vistu un vārīju kā vistas zupu, tā auksto gaļu.
Cienītais ar vecāko atvasi slavē, es vēl pie garšošanas neesmu tikusi.