Vakar vakars izvērtās diezgan garš. Atvases bija apņēmušās noskatīties Eirovīzijas2013 finālu. Pašiem jau acis krita ciet, bet nē... gulēt ne pa kam. Jānoskatās. Nu labi, lai jau skatās. Un tā, skatoties kā uz skatuvēes nāk kārtējie ņaudētāji vai lēkātāji es apdomāju, ko šodien gatavot pusdienās. Bija man te palikuši pāri vārītie kartupeļi. Doma bija šodien tos pusdienās uzcept, bet ko klāt? Un tā, pārcilājot prātā ledusskapja saturu prātā iezagās doma par zemnieku brokastīm. Manā izpratnē zemnieku brokastis - kartupeļi, žāvēta krūtiņa un olas. Un man to tik ļoti sakārojās, ka knapi atturēju sevi no šmorēšanas pusnaktī.
Šorīt pamodos un secināju, ka ārprātīgi gribas ēst un manu izsalkumu spēs remdēt tikai un vienīgi zemnieku brokastis! Nu tad atiet jūriņā! Pieēdāmies kā rukši, bet man sirds laimīga. Cik gan maz vajag, lai cilvēks būtu laimīgs!