Šodien jau ir svētdiena un tas nozīmē, ka rīt jau atkal uz darbu. Nezinu, priecāties par to, vai tomēr nē? Vakar biju pie māsas, lai arī pasācienu sākām gana laicīgi, tomēr ātrāk par desmitiem vakarā, mājās netikām. Spēles ir visīstākie laika zagļi.
Šodien pa mierīgo. Izgājām laiskā pastaigā un pie reizes iepirkām šo to no pārtikas. Pārdomas par to, ko šodien gatavot, jau sākās līdz ar brokastīm. Secināju, ka baigi gribas gaļas pastēti. Atceros no bērnības, kad mammai pildītās pankūkas cepot, bija palikusi pāri gaļas pildījums, kuru tad samaisīja ar buljonu un bija tāda vienkārša, bet garda pastēte. Un tieši šodien, akurāt, man to atkal sakārojās. Atzīšos, es jau labu laiku par to biju domājusi, bet kaut kā līdz gatavošanai netiku. Tad nu šodien,apvienojot patīkamo ar lietderīgo tapināju augšā. Čujs, ņuhs un poņa strādāja pareizajā virzienā un galarezultāts sanāca labu labais. Vismaz manējiem garšoja.