Ar biezpienu ir tā, ka reti kur dabonams tāds kārtīgs, labs lauku biezpiens. Veikalā nopērkamie tomēr nav tas, ja grib izbaudīt kārtīgu biezpiena garšu. Tākā man patīk, ja konkrētam ēdienam ir izteikta garša, kā tas ir ar sviestu un biezpienu, tad ilgi necepu šādu gardumu, lai gan pašai ļoti garšo. Sabiedriskās ēdināšanas vietās dabonamie biezpienu plāceņi atgādina miltu masu ar kripatu biezpiena. Vienreiz gatavoju no veikalā nopērkamo, taču masa sanāca šķidra, nācās likt klāt vairāk miltus un gala rezultātā sanāca ne sliktāki, kā ēstuvēs nobaudāmie. Taču garša pilnīgi un galīgi nebija manām garšas kārpiņām tīkama. Malos un malos caur recepšu džungļiem, lasiju un pētiju, salīdzināju. Tāpat gudrāka netiku. Atmetu šo domu. Taču nesen ienācās paprāvs biezpiena klancis taisni no laukiem. Šādu mantu postā nevar laist un lai izbaudītu tā garšu pilnībā, jāgatavo plāceņi. Izmalos kārtējo reizi caur recepšu dzīlēm, nekādā jēgā. Cik cilvēku, tik recepšu. Tad nu ķēros pati, pēc savas saprašanas, gatavojot plāceņus. Kā nu sanāca tā nu sanāca, es un bērni ēdām laizīdamies. Vīrietis vēl nav nobaudijis!