Šo kūku vajadzēja cept uz Ziemassvētkiem, taču diemžēl mana iedvesma tad vēl gulēja dziļā ziemas miegā. Es pat necerēju, ka tā uz jauno gadu atmodīsies, bet redz... brīnumi notiek un vecgada dienā mans čujs ņuhs un poņa izrāda manāmu interesi par kulināriju. Sak... es te pa Ziemassvētkiem tiku pie kaudzītes ar šokolādēm, vajag tak izlietot kūkā.
Pati par sevi šokolādes kūka nekas īpašs, īpašu to padara pievienotāss Ziemassvētku garšvielas, kuras, atzīšos, ne bez bažām pievienoju. Taču mana svētā trīsvienība čukstēja, ka jābūt labi. Ja godīgi... tā arī bija. Kūkai bija liela piekrišana gan pie lielajiem gan pie mazajiem. Tie, kas nevēlas cept piparkūkas, var cept šo te kūku, Ziemassvētku noskaņa gan ar smaržu un garšu garantēta. Pie tam tā kā šo es pati sagudroju un cepu pirmo reizi, tad nākošreiz uzlabošu ar kādu skābenu ievārījumu pa vidu un šokolādes glazūru. Vakar vienkārši rokas bija īsas priekš tā un arī es tiešām nezināju, kā tā kūka garšos.