Labs vakars!
Ārā laiciņš pagalam draņķīgs un man tas uzdzen zināmu depresiju, jo es kā apzinīga mamma, man ribās ar mazulīti iziet ārā pastaigāties. Šodien tas nepavisam nesanāca. Nu neko... cerēsim uz labākiem laika apstākļiem.
Te pa Mārtiņiem es tiku pie aļņa gaļas. Šāds lops manās rokās nonāca pirmo reizi. Neteikšu, ka nepriecājos un tomēr tas radīja zināmas bažas, ko tad no šitā lopiņa pagatavot. Labi, ka dāsnais devējs jau bija daļu manas problēmas atrisinājis un gaļa bija vai nu priekš kotletēm vai gulašam. Cienītais padzirdot par meža lopiņu strikti noteica, neķērnā labu mantu kotletēs, taisi gulašu.
Gulašu, saki?! Nu labi , bet pirms tam iedrošinājumu meklēju interneta ārēs. Bet ziniet, nekā prātīga neatradu. Man vairāk interesēja kādas garšvielas likt, taču informācija ir visai skopa. Nu i dievs ar viņu, paļaušos uz čujs, ņuhs un poņa. Jāsaka uzreiz, sanāca baigi garšīgi.
Tā kā nezināju cik tas lopiņš bija liels, jauns vai jau ar zināmu dzīves pieredzi, es gaļu uz nakti noturēju kefīrā, lai mīkstāka. No garšvielām izmantoju smaržīgos piparus, parastos melnos, ķimenes un kadiķu ogas. Klāt vēl sīpols + ķiploks un lai būtu gana trekni, visam klāt vēl saldais krējums. Bet kopā ar kartupeļiem bija ļoti garšīgi. Tagad, ja sanāk dzīvē vēl kādreiz tikt pie tāda lopiņa gaļas, tad noteikti izmēģināšu citus variantus, kā gaļu pagatavot. Bet pagaidām, mans pirmais aļņa gaļas gulašs.