Labs vakars!
Tā nu ir sanācis, ka kādu neilgu laiciņu atpakaļ pabiju divās siera prezentācijās un līdz ar to, manā ledusskapī atradās vairāki siera labumi no konkrētā ražotāja. Nav slikti, nav slikti. Taču tā kā tagad vīna vakari ar sieru ir jāatliek, tad jāsāk domāt kur un kā tos sierus izmantot. Nešaubos, ka receptes ir ļoti daudz un dažādas, taču manas domas raisījās tikai ap vienu - jāgatavo kas tāds, kur varu pielietot arī kefīru. Tā nu klīdu pa virtuālajām dzīlēm un pētīju daudz un dažādu recepšu. Pētīju, pētīju līdz izvilku vidējo aritmētisko - jācep kēkss. Sāļai siera kēkss. Iedomājoties vien, pilna mute siekalām. Nu ko - čujs, ņuhs un poņa pie rokas un uz priekšu. Cepot mājas smaržoja lieliski. Izņemot no krāsns manī uzvēdīja šaubas, vai tiešām būs labi. Cienītais gan mierināja - tev sanāk viss, ko gatavo. Es tam nenoticēju un nenocietusies nogriezu gabala kēksa. Vēl pagalam karstu. Bāc... sanāca dievīgs. Kraukšķīga garoza ar mīkstu sierainu pildījumu. Atdziestot garoza paliek mīkstāka, bet pati mīkla stingrāka - taču sierainā garša nekur nepazūd. ārkārtīgi sātīgs un barojošs. Viens gabaliņš un esi pieēdies līdz ūkai.