Laba diena, šajā lietainajā svētdienā!
Kā saka čigāns - būtu olas, ceptu pankūkas, bet miltu nav!
Šoreiz atkal par pankūku tēmu. Ik pa laikam mūsmājās cepu pankūkas. Parasti jau vienkāršās ar olu, miltiem un pienu. Bērniem ļoti garšo un kad ome savārījusi savu nāvīgi gardo ābolzafti, tad domas par pankūkām neliek mieru. Tā arī kādā ceturtdienas vakarā tikām pie lielas burkas ar omes ābolzafti. Obligāti jācep pankūkas, nav div' dom' par to. Un neskatoties, ka tikko pieēsts pilns vēders ar gardām vakariņām, atradu sevī gan vēlmi un enerģiju uzcept saimei pankūkas. Kā zināms, man mājās daudz mutes, tad nu pankūkas vajag daudz.
Šoreiz mājās piens bija tik cik ir un zinu, ka atvases labprāt to izdzertu klāt pie pankūkām, tāpēc nolēmu, ka šoreiz, iepērkot tā pavairāk olu, uzcepšu biskvīta pankūkas. Kāpēc saucas biskvīta?! Jo mīkla ir klasiskā kūku biskvīta mīkla. Ja, ja, tieši tā - olas, cukurs un milti un nekā cita. Garša?! Garšo kā olains biskvīts. Taču šīs pankūkas cepot ir jāizmanto ļoti maz taukvielu - cepameļļas un jācep uz vidēji karstas pannas. Tas tāpēc, lai pankūkas izceptos vienmērīgi un nezaudētu savu pufīgumu.