Labs vakars!
Rīt jau atkal uz darbu, johaidī... Tik ātri tas laiks paiet. Ar divām dienām ir viennozīmīgi par maz, lai atpūstos kā nākas. Bet nu tāda jau ir tā skarbā dzīve. Man par to vajadzēja domāt agrāk, kad parakstīju darba līgumu, nevis tagad. Bet nu lai... galvenais šīs divas dienas pavadīt saturīgi, un es tā arī darīju.
Sāku jau piektdien, kad ar Ingu pasēdējām Vecrīgā un iedzērām alu. Izklačojāmies...uhhh. Sestdien bija spēlu diena, paralēli gardām pusdienām, spēlējām daž ne dažādākās galda spēles un tagad ir āķis lūpā. Tik nesaprotu, kāpēc šīs spēles maksā tik sasodīti dārgi. Bet nekas, svētki nāk, gan jau...
Un šodien!! Šodien ģimeniski vizinājāmies uz kalniņa piemājas mežā.Krustu šķērsu, smiekliem skanot...mājās pārradāmies laimīgi un noguruši. Taču nogurumam nebija vietas, vajadzēja gatavot saimei pusdienas. Plānā lielais zupas katls un paralēli tam - kaut kas garšīgs.
Jau rakstīju par mājas biezpiena sieriņiem un labajām atsaucēm no saimes. Brokastīs noēdās viens, divi. Tad nu šodien nolēmu tapināt atkal, bet kaut ko nedaudz savādāku.
Reklāma
īstenībā, šī doma mani nelika mierā jau sen. Taču iedvesma tā arī nebija atnākusi. Vasarā, piemājas tirdziņā pērkot pienu, pārdevēja piedāvāja nopirkt šos biezpiena sieriņus - Bono Lux. Es tā kā lauzos un tā īsti negribēju pirkt, bet beigās tomēr padevos. Lai jau tiek katram pa kārumam. Tiesa, tiklīdz es biju to nogaršojusi, sapratu, ka nāvīgi gardi. Izpildījums - Lu Pims cepums, biezpiena masa un šokolādes glazūra. Šitādu jau es ar varu pagatavot! Tāda bija man tā doma, bet kas ilgi palika nepiepildīta, līdz šodienai. Tad nu šodien nolēmu pagatavot. Sākumā bija doma, varbūt nopirkt jau tos cepumus un tad tik sagatavot masu un glazūru. Taču tad stingri nolēmu, ja pati...tad pati. Rezultāts?!?! Ārkārtīgi garšīgs. Kanpi paspēju aizvākt no atvasēm, lai vismaz kas brokastīs paliek.