Sirsnīgi sveicieni valsts svētkos!
Šī man ir bijusi viena traka nedēļa, jo nedēļas sākumā mans karsti mīļotais cienītais nolikās slims. Viss, negaidīs pasaules galu, bet mirīs nost jau tagad. Kā tad!!! Bet nu vārguļot šis vārguļoja godam, joprojām nav īsti atkopies, līdz ar to, krāšņā svētku programma mums izpaliek. Varbūt vakarā saņemsimies un aizdosimies pastaigāt pa Vecrīgu un noskatīsimies arī uguņošanu, bet lielas cerības uz to nelieku.
Tad nu šo nedēļu visus darbus menedžēju es. Pirmdiena bija vistrakākā, kad divu stundu laikā bija jāpaspēj no darba aizbraukt uz pārdaugavu pakaļ jaunākajām atvasēm uz bērnudārzu, tad aizvest mājās, iebraukt skolā uz vecāku dienu un tad doties atpakaļ uz centru pakaļ vecākajai atvasei uz dejošanu. Tas viss sastrēgumstundās ar sabiedrisko transportu. Es paspēju, taču otro reizi neko tādu atkārtot nevēlos. Lai gan pārējās nedēļas dienas bija samērā mierīgas līdz piektdienai, kad abas vecākās atvases pievienojās cienītajam un nolikās ar 38.5 temperatūru. Fak! Neko citu es pateikt nevarēju un sākās intensīva partnera meklēšana. Jo akurāt sestdien bija jādodas uz teijāteri kultūru baudīt. Paldies dievam, ka viss ir labs, kas labi beidzas un šodien jau atkal vārguļo tikai cienītais!
Tad nu šodien, radot kaut nelielu svētku sajūtu, nolēmu uzcept pankūkas. Mazās. Bet ne ikdienišķās. Šoreiz samiksēju kaut ko starp amerikāņu un biskvītpankūciņām. Galarezultāts sanāca pārsteidzoši labs. Pankūkas sanāca maigs, gaisīgas, mutē kūstošas.