Kaut kad tālā jaunībā, kad jūra līdz ceļiem, nopirkās man sviesta cepumi. Cepumi kā cepumi, bet ar izteiktu sviesta garšu. Šie cepumi salauza manu sirdi uz mūžu un kā tas nereti gadās, šie cepumi pazuda no mūsu veikalu plauktiem. Velti bija mani meklējumi un jebkuri citi sviesta cepumi negaršoja kā tie. Man kā sviesta mīlētājai(gan tiešā gan pārnestā nozīmē) šī garša bija ļoti no svara. Gāja gadi, bet salauzto sirdi tik šogad sadziedēju. Sanāca tā, ka manai draudzenei bija ienācies lauku sviests. Viņa nav tik liela sviesta mīletāja un lai manta neaizietu postā, jādomā kā izlietot. Atradu šo recepti un likās gana vienkārša un saprotama. Kā arī galvenais produkts, sviests, tiks izmantots. Rezultāts bija gardum gards, tik gards, ka steidzu mājās atkārtot šo recepti. Pēc tam tā iegūla recepšu kladē, nedaudz piemirsta, līdz šodienai. Šodien ģimene pieprasija kādu našķi pie tējas, kādu cepumiņu. Tad nu cēlu gaismā šo recepti.