Laba diena!
Kā jau vakar paredzēju, viesos pieēdos līdz ūkai. Tā ir, kad jāsēž pie labi klāta galda, pārēšanās garantēta. Un viss vairāk riebj, kad sen jau nekas vairs iekšā nelien tik un tā roka stiepjas pēc vēl viena gabaliņa gaļas, karotītes salātu vai kā cita. Brrr.... šorīt brokastīs bija tikai tēja.
Šodien devāmies iekarot Rīgas Centrāltirgu. Sen tur nav būts un tā kā pusdienām ir absolūts ideju trūkums, tad naiva cerība, ka brienot caur daudzajiem tirgoņiem radīsies kāda doma.
Ui, kas tik tur nebija. Zemenes, apelsīni, tomāti un gurķi. Vīrs jau nosmējās, tāda sajūta, ka vasara. Visur apkārt zemenes tirgojas. Bet tām mēs vienaldzīgi pagājām garām, sak, neies jau muti ķēpāt. Nošokējos no olu cenām! Mammīt mīļā, rekords bija 1.70ls par 10 olām. Tāda sajūta, ka Lieldienās būs jāiztiek ar šokolādes olām. Vairāk neko tādu nepētīju, nopirku gaļu, lai uzvārītu skābu kāpostu zupu un braucām mājās.
Pusdienās zupa, bet ko vakariņās? Kādu našķi? Ideju absolūti nulle. Ko nu? Beigās nolēmu, ai.... kaut ko sapičkāšu, samudrīšu un ja nesanāks tad nesanāks. Patiesībā sanāca gardi cepumi par kuriem man ir liels prieks. Tagad tik tējas krūze rokās, kāda lasāmviela un mirklis vakara atpūtas garantēts.