Tātad, no bērnības atceros, ka man mīļākais ēdiens bija pildītas pankūkas, bet māsai kāpostu tīteņi. Man jau ar garšoja, it sevišķi tā gaļa, lai gan kāpostam ar nebija ne vainas. Mamma parasti lielajā "pīlē" lika šos tīteņus un malkas cepeškrāsnī sautēja, līdz bija gatavs. Mmm... gardi bija. Jāsaka, kad pati ķēros pie šīs lietas, tā sanāca pavisam labi. Tas liek domāt, ka lai pagatavotu, protams, ir čakars, bet rezultāts ir tā vērts. Pēdējā laikā gatavoju slinkos tīteņus, jo tur var izlietot visu kāpostgalvu un tas arī ir ātrāk, ērtāk. Taču garša tomēr nav tāda, kā orģinālajam golubci. Tagad kad sācies īstenais kāpostlaiks, grēks nepagatvot vienu kārtīgu tīteni.