Nu tad tā! Maģiskais vārds KOTLETES. Katras saimnieces lepnums un posts. Visas kā viena grib izcept sulīgas, pufīgas kotletes un katrai saimniecei ir sava īpašā kotlešu recepte ar ko tad iepriecina savus mīļotos vīriešus.
Cept kotletes tādas kādas cep mana mamma, man sanāca salīdzinoši nesen. Akurāt pirms gadiem četriem. Pirms tam, neiespējamā misija. Kamēr karstas, protams, gardas, bet kā nedaudz padziest, nu nebija tas ko es visu savu bērnību un jaunību esmu ēdusi pie mammas. Pūlējos gan šā gan tā, bez rezultātiem. Līdz reiz ieklausijos tēva teiktajā, ka gardas kotletes sanāk no jauktas gaļas. Jo lielāks gaļas mistrojums, jo gardākas kotletes. Tākā mans tēvs ir liels gardēdis tad nu liku aiz auss un sāku eksperimentus šajā jomā. Tātad, pats svarīgākais ir gaļa. Tai jābūt labai, tapēc lielveikalos nopērkamo atmetam kā kotletēm nederīgu. Meklējam tirgū. Es kotletes cepu no trīs veidu gaļām, cūkas, liellops un vistas. Un šādā kombinācijā kotletes ir fantastiski gardas, vīriec sola zvaigznes nonest no debesīm, kotletes ēzdams. Tapēc neturēšu sveci zem pūra, lūk recepte.