Vakar bija piektdiena un tā bija izdevusies necerēti labi. Bijām nolēmuši pabaudīt piektdienas vakaru pie Ingas un Kristapa, kas pilnīgi negaidot beidzās kādā Vecrīgas klubā. Tiesa, mums ar Ingu. Vīrieši palika mājās pieskatīt bērnus.
Jāsaka, jutāmies nedaudz apmulsušas, jo laiks, kad pārzinājām Vecrīgas klubus kā savu kabatu, ir sen kā pagājis. Nu tik varam blisināties un brīnīties, kas tik nenotiekas. Kādi tik klubi vien nav atvērušies, aizvērušies un atkal atvērušies. Bail iekšā iet. Tad nu sevis izklaidēšanu uzticējām Kaļķu vārtiem, kur tiešām bija lielisks vakars un saksafonists bija lielisks.
Šodien tāda nedaudz pasmaga galva, no negulētās nakts, bet nu turos godam. Un neskatoties uz visu šo tomēr atradu spēkus sevī, lai pagatavot ģimenei pusdienas.
Doma par pildīto papriku mani vajāja jau sen. Tik mans cienītais tā īsti nav piekritējs. Taču pirms kāda laiciņa man iepirkās smukas, mazas paprikas, kuras tā vien prasījās sapildīt.
Ar ko pildīt? Klasika - maltā gaļa un rīsi? Nē, kā būtu ar malto gaļu un pupiņām? Domāts darīts! Sanāca labi.