Tādā starpsvētku laikā gribas kaut ko pavisam vienkāršu, ikdienišķu iz vecpuišu virtuves. Ir divi varianti, cīsiņi vai pelmeņi. Nosliecos par labu otrajam, taču te nu sākas problēmas. Labus pelmeņus veikala plauktos grūti atrast. Pārsvarā 80% gaļai klāt ir tītara maltā gaļa, kas, manuprāt, nedaudz sabojā to visu garšu. Esmu izmēģinājusi daž ne dažādu firmu gatavotos un neviens nav tā īsti pa prātam. Vienīgie, kas man šķiet ēdami, ir Lido firmas gatavotie pelmeņi. Taču cena tiem ir ogogogo, lai pabarotu 5 cilvēku ģimeni, lētāk uzcept karbonādi.
Doma, par pašgatavotajiem pelmeņiem man jau sen neliek mieru. Taču šeit atdūros pret to, ka tas ir baigais darbs. Mazus pelmenīšus grūti pagatavot, taču lielie. pīrāga lielumā, kaut kā nav tik gardi. Meklēju pelmeņu formu rokās, kas manāmi atvieglotu šo pasākumu, gan laika gan enerģijas ziņā. Taču velti. Patreiz mani meklējumi nav vainaigojušies ar panākumiem. Sakot jau, ka centrāltirgū esot dabonama vajadzīgā uzparikte, taču līdz turienei, man kājas par īsu.
Tad nu nospļāvos un nolēmu vēlreiz mēģināt pagatavot mazus pelmeņus. Un ir! Sanāca!
Man kā trauku mīlei ir dažnedažādākie trauki, tajā skaitā smukas, mazas, liķiera glāzītes! Kā reiz, vajadzīgā lielumā. Tad nu ķēros pie darba.