Labs vakars!
Ja jūs zinātu, kā man šodien neko negribas darīt. Par slinkums slinkot!! Reti kad ir tā, bet kad uznāk, tad no visas sirds. Protams, nekāda lielā slinkošana man nesanāca, jo šodien ir pirmdiena un visiem kārtīgiem cilvēkiem pirmdiena ir darba diena. Tajā skaitā arī man. Sēdēju ar lielām acīm un neko nesapratu, izskatās, ka visi to pamanīja, bet bija tik toleranti un neko neteica. Paldies viņiem par to.
Bet iemesls slinkumam visticamāk ir manas brīvdienu aktivitātēs. Tā nu sanāca, ka pagājušo nedēļu jaunākā atvase atcerējās, ka sen taču nav vārguļojusi. Tad nu nolēma to steigšus labot. Un plānoto divu brīvdienu vietā, man sanāca veselas trīs. Ok, viena no tām ar pusslimu atvasi astē un tomēr, no rīta varēju pagulēt ilgāk. Tad nu smēlusies enerģiju brīvdienām, sestdien nodevos foršai pastaigai pie jūras, un svētdien ar lielu svinīgumu no bēniņaugšas nocēlu savu veco, uzticamo velo! Kam, man par milzīgu pārsteigumu, atklājās, ka kamēr ārā valdīja bargā ziema, mans velo uzticīgi bija glābis žurku no bada nāves un laipni izbarojis gumijas rokturus. Ķeskas vien palikušas. Nu nekas,par spīti to neesamībai es tomēr izmetu līkumu ar velo un sajutos gandrīz kā vecajos labajos laikos. Fiziskās aktivitātes ir forši!!!
Ak jā, kāpēc tik garš ievads... svaigs gaiss un fiziskas aktivitātes rosina domas par ēdienu un ir arī enerģija to visu gatavot. Un tāpēc teicu cienītajam - taisīsim liellopu. Tālāk attīstījās doma par melnajām plūmēm un citām izvirtībām. Enerģiju neprasa daudz, tik cik gaļu izklapēt ar āmurīti, bet kopumā, sagriezi, saliki katlā un aizmirsi. Rezultāts.... Nu, tieši tāds, kāds pārņem kad lasi vecu pavārgrāmatu saimnieču aprakstu. Vienā vārdā sakot - garšīgs.