Labdien!
Nu ko, nedēļas pirmā brīvdiena ir klāt. Rīt vēl brīvs un tad jau atkal darbs. Baigi ne?
Šī nedēļa man ir bijusi gana ražīga, pabiju gan Birzgalē un Skaistkalnē gan kolēģis no bada glāba kā arī lamājot vispasaules vanšu tiltus un tajā kāpējus, tomēr priecājos, ka mājupceļā varu izmantot jaukos Latvijas dzelzceļa pakalpojumus. Tā nu nejūtot apkārt esošos satiksmes jezgu, laimīgi 15 minūtēs jau biju galamērķī. Un šī braukšana ar vilcienu, bija liktenīga. Ceturtdien pieteicās ciemos Milēdija un es biju pārdomās, ko lai gatavo vakariņās. Ar ko tad dārgo viešņu pacienāt. Doma jau bija - krēmzupa, bet varbūt tomēr ko citu? Tā nu ieklīdu pie stacijas esošajā tirģelī un paskat, man pretī lūkojās viens jaunlopa langeta gabals. Dārgs maita, bet dikti apetelīgs gabals. Es gan ar pirmo reizi nepadevos. Pagāju vienaldzīgi garām. Tomēr doma par to mani nepameta. Tā nu devos vien pakaļ un pirku nost. A kad jau nopirkts, tad jau par vēlu, jāgatavo vien ir. Nolēmu to atlikt uz piektdienas vakaru, ceturtdien iztiekot ar zupu. Vakar kā reiz, būros pa receptēm. Ziniet, neko diži prātīgu neatradu, recepšu grāmatās šī apetelīgā gaļa ir visai brutālā veidā sagriezta, izklapēta un sacepta. Un tas viss? Pa 5.60eur/kg??? Nēē... par šādu naudu es labāk tomēr pačakarēšos un pagatavošu nedaudz smalkāk. Un ziniet, sanāca baigi labs. Es jau baidījos vai atvases ēdīs. Un kā vēl ēda!! Tiesa, vakar jau pa glauno, saklāju galdu, vīns, sveces, nu tā... pa smalko. Varbūt tā iespaidā atvases to ēda un nebrāķēja. Taču nav ko liegties, man pašai ar garšoja.