Labs vakars!
Šodien tāda ražīga diena. Gandrīz visu dienu nostāvēju pie plīts un ņemot vērā, ka šajā naktī pārejam uz vasaras laiku, jūtos tā, it kā man nozagtu veselu dienu, nevis vienu stundu. Ehh, kā man netīkās šīs laika pārejas, šurpu - turpu. Un jo vecāka kļūstu, jo kašķīgāka attiecībā uz šo tēmu.
Jau no rīta, baudot brokastu kafiju ar cienīto apspriedām dienas plānus. Tas, ka mājas bardaks jāpievāc, tas fakts. Un ko gan citu darīsi, ja mājās ir divi vājinieki. Domāts darīts, taču pirms ķerties pie mājas soļa, cienītais nevainīgā balstiņā apjautājas, ka es tak kaut ko garšīgu pagatavošu. Zdrasķe! Tas tā kā neietilpa manos plānos, bet nu labi. Ja jau, tad jau. Pagatavošu! Tikai ko? Un te, pēc īsas apspriedes nonācām pie secinājuma - riekstiņi. Mūsmājās tie ir diezgan iecienīti, kāpēc gan neuzcept pašai. Pie tam, man tak ir arī formītes. Tad nu izpētīju mīklu receptes un paliku pie šīs. Jāsaka, ka nākamreiz likšu 1 olu, man jau likās, ka ar divām būs par daudz. Bet mana iedzimtā piesardzība guva virsroku. Nu neko! To nākamreiz! Bet tā... mājinieki ēda, nesmādēja. Atvases bija jo īpaši priecīgas, jo varēja piedalīties formīšu izklāšanā ar mīklu.