Labs vakars pirmssvētku trakajā skrējienā!
Nu ko, priekšā viens brīvdienu/svētku maratons un lai arī izklausās gaužām pievilcīgi - 5 brīvas dienas, patiesībā tas nozīmēs tikai vienu - 5.janvārī atģidīšu, ka bija brīvdienas. Bet kur palika.... nav ne mazākās nojausmas!! Mhm, tā tas arī būs un ir naivi cerēt, ka šajā laikā sanāks tā laiski atpūsties. Tā tas nebūs. Mana pieredze saka, ka abzolūti nav ko gaidīt atpūtu šajā laikā.
Un lai būtu pagalam jautri, arī pirms šīm brīvdienām, mūsmājās ir svētku pilnas dienas. Te cienītajam jubilejums, te vidējai atvasei. Un ja uz cienīto jubileju es vēl tā ... izšļūcu ar grieķu salātiem un pildītu vistas fileju sveču gaismā, tad pie atvases jubilejas es apzinīgi cepu kūku līdz divpadsmitiem naktī. Āmen!
Nu labi, patiesībā es tikai ap deviņiem vakarā sāku to darināt augšā un saprotams, ka ne jau šādu tādu kūķeli es te cepšu. Pasūtījums bija gana nopietns - šokolādes torte. Ne kūka, kūciņa, kēkss. Bet torte.
Nē, nu... ko tad es, vakarā pēc darba, kāpēc nepaplosīties pa virtuvi un neuzcept torti!
Bet ziniet, bija tā vērts. Lai arī pašā viesību dienā es nemaz to tā neizgaršoju, bet viesi teicās, nāvīg laba esot. Visi mājās aizbrauca dzīvi, tātad- nemaz tik nāvīga nav. Taču šodien es apēdu pa divi lāgi un secināju, ka ir ok. Cepšu vēl. Un ja es virtuvē būtu darbojusies nedaudz organizētāk, tad arī receptes izklāsts būtu daudz labāks. Taču piedodiet man, cepu un līdz galam nebiju pārliecināta, ko es gribu panākt. Manā vietā darbojās čujs, ņuhs un poņa, tāpēc bildēs varbūt mazliet kas iztrūks, bet cītīgi lasiet recepti!!!